2015

Dalies

12. decembrī, Talsu novada Laidzes pagastā norisinājās ikgadējā reģionālās partijas “Talsu novada attīstībai” biedru kopsapulce. Kas padarīts šogad un kādas ir partijas iniciatīvas nākamajam gadam? Uz šiem jautājumiem atbildēja Talsu novada domē ievēlētie partijas deputāti.

Kopsapulci ar uzrunu atklāja partijas valdes priekšsēdētājs Aldis Vilsons, kurš norādīja, ka šis gads partijai nav bijis viegls, tomēr idejām ir gūts atbalsts un daudzas ieceres ir izdevies īstenot. “Viena no vairāk apspriestākajām tēmām šogad bija kultūra, sports un tūrisms. Kāpēc bija vajadzīgas tik lielas pārmaiņas? Atbilde ir vienkārša – ja katrs “deķi rauj uz savu pusi”, kvalitatīva un pārdomāta visa novada attīstība nav iespējama. Daudz iztirzāta šogad ir arī sociālā joma. Ir izdevies veikt lielas pārmaiņas Sociālā dienesta struktūrā, optimizēta darbība, lai dienests darbotos tieši tam mērķim, kam tas ir paredzēts – mūsu iedzīvotājiem,” A. Vilsons sacīja.

Pēc A. Vilsona domām, tuvākie darba uzdevumi Talsu novadā noteikti ir izglītības jomas pilnveidošana, Eiropas finansējuma piesaiste uzņēmējdarbības, izglītības, sociālajās, tautsaimniecības un kultūras jomās. “Mums katram jāpārskata programma, kurā devām solījumus iedzīvotājiem. Jābūt stipriem atzīt kļūdas un tās labot,” viņš teica.

Partijas vadītājs pieminēja arī šoruden izvērsto nomelnošanas kampaņu, ko viņš nodēvēja par provokāciju: “Mēs, partija “Talsu novada attīstībai”, esam pietiekami stipri, lai neļautos šādām provokācijām. Atbildēsim ar mūsu padarītajiem darbiem, un pildot vēlētājiem solīto. Vai politiskajiem oponentiem būs ko pateikt saviem vēlētājiem, kad četri gadi būs “iztecējuši”?”

Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus informēja par galvenajām prioritātēm, strādājot pie 2015. gada Talsu novada pašvaldības budžeta.

Viņš uzsvēra, ka partijas pārstāvju darbs domē ir vērsts uz novada attīstības un ekonomiskās stabilitātes veicināšanu. Viens no veidiem kā to nodrošināt ir savlaicīga projektu dokumentācijas sagatavošana, lai pēcāk piesaistītu Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Šogad no Talsu novada pašvaldības budžeta 300 000 eiro ir piešķirti, lai izstrādātu būvprojektu Talsu 2. vidusskolas metodiskā centra energoefektivitātes projektam un Sabiles pirmsskolas izglītības iestādes projektam. Sākta arī pansionāta “Lauciene” un vairāku novada pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu siltināšanas tehniskās dokumentācijas izstrāde.

“Ieviesta arī jauna sistēma, lai katra pilsēta un pagasts var rēķināties ar noteiktu finansējumu prioritāro darbu sakārtošanai – 20 000 eiro prioritāro darbu padarīšanai šā gada pašvaldības budžetā saņēma novada pilsētas, bet pagastiem bija pieejami 10 000 eiro. Šādā veidā visu teritoriju attīstība ir vienmērīga, nevis partejisku interešu motivēta. Domāju, ka šī ir taisnīga finansējuma sadale, kas ir jāturpina arī 2016. gadā,” sacīja A. Lācarus.

A. Lācarus pastāstīja arī par ieceri, kas radās vēl pirms 2009. gada, kad izveidots novads – līdzfinansējuma piešķiršanu iedzīvotājiem daudzdzīvokļu pagalmu sakārtošanai. “Šo publisko telpu izmanto ne tikai iedzīvotāji, tāpēc pašvaldības atbalsts ir vajadzīgs. Šogad labiekārtošanas darbi atbalstīti tikai novada pilsētās, taču nākamajā gadā ir plānots finansējumu piešķirt arī pagastos izvietoto daudzdzīvokļu māju pagalmu sakārtošanai.”

A. Lācarus atzina, ka “ievilcies ir pasākums, ko sauc par Talsu novada bibliotēku”. Bibliotēkas izvietošanai bija paredzēta bijušā Talsu universālveikala ēka, taču ir radusies iespēja piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu Daudzfunkcionāla centra izveidei. Šajā centrā atrastos vieta arī Talsu novada bibliotēkai. Bez piemērotām telpām pakalpojumu sniegšanai ir arī Talsu novada Sociālais dienests – šobrīd ir iecere dienesta vajadzībām pielāgot jau pieminētā bijušā Talsu universālveikala telpas, tādā veidā nodrošinot kompleksu pakalpojumu klāstu vienuviet.

Nākošgad darbi sāksies arī pie daudz apspriestā un ilgi solītā Talsu – Stende ceļa sakārtošanas. Ceļa posma atjaunošana paredz arī veloceļa izbūvi. “Ejam uz priekšu un kopsolī ar laiku,” uzskata A. Lācarus.

Talsu novada domes deputāts Andis Astrātovs partijas biedrus informēja par Sociālo un veselības jautājumu komitejas darbu.

2015. gadā jaunas iniciatīvas iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai bija veselības aprūpes pabalsta palielināšana trūcīgām personām un maznodrošinātām personām, dzīvokļa pabalsta saņēmēji no šā gada var saņemt atbalstu dūmvadu apsekošanai un dūmvadu tīrīšanai, pieaugot ūdenssaimniecības tarifam, palielināts pabalsts par ūdens patēriņu. Nozīmīga iniciatīva šogad bija pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršana Dienas aprūpes centram personām ar garīga rakstura traucējumiem uzturēšanai. “Pakalpojums ieviests, lai dienas laikā vecāki šos bērnus var aizvest uz Dienas centru, kur notiek dažādas aktivitātes. Paši vecāki šajā laikā var iesaistīties darba tirgū un tādā veidā uzturēt savu ģimeni. Redzam, ka pakalpojums tiek izmantots un iesāktais tiks turpināts,” A. Astrātovs paskaidroja. Pašvaldība ir parūpējusies arī par to, lai no šā gada daudzbērnu ģimenes, kur vecākie bērni devušies studiju gaitās, nezaudētu daudzbērnu ģimenes privilēģijas – iespēju saņemt brīvpusdienas un atbalstu kultūras, atpūtas un sporta pasākumu apmeklēšanai.

“Radies priekšstats, ka lielāko daļu naudas no sociālās aizsardzības budžeta pašvaldība tērē pabalstiem, taču pabalstiem tiek tērēta viena piektā daļa. Lauvas tiesa tiek tērēta pakalpojumiem. Kā galvenais pakalpojums finansiālā ziņā ir pansionāts “Lauciene”,” sacīja A. Astrātovs. Viņš norādīja, ka komitejā tiek skatīta arī virkne ar veselības jomu saistīti jautājumi – neskatoties uz to, ka pašvaldības funkcija nav veselības nodrošināšana. Bieži tiek risināti jautājumi par pašvaldības telpu remontu ģimenes ārstu vajadzībām, tiek piešķirts finansējums arī SIA “Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas” Talsu filiāles vajadzībām – jaunu medicīnisko iekārtu iegādei.

Pats galvenais 2015. gada darbs bija izmaiņas Sociālā dienesta struktūrā. A. Astrātovs paskaidroja, ka pārliecību par izmaiņu nepieciešamību deputāti guvuši ikmēneša izbraukuma pieņemšanās visā novadā. “Uz pieņemšanām nāk sociālā dienesta klienti, ir sarunas arī ar dienesta darbiniekiem. Saredzējām, ka sociālo darbinieku pieejamība vajadzīga ne tikai kabinetos, bet arī iedzīvotāju dzīvesvietās. Tas radīja virkni izmaiņu dienesta struktūrā – veiktas izmaiņas dienesta darbinieku pārklājumā visā novadā, sevišķi lauku teritorijās. Otra lieta kam pievērsām uzmanību, ir darbinieku atslogošana no birokrātiskiem šķēršļiem. Trešais jautājums – dienesta iekšējās kvalitātes kontrole, kas līdz šim ir iztrūkusi. Šie ir tie atskaites punkti, pie kā ir jāstrādā. Sekosim līdzi un vērtēsim, kā tas tiek darīts. To visu prasīsim no jaunās Sociālā dienesta vadītājas Daces Zeļģes,” A. Astrātovs sacīja.

Viņš arī informēja par svarīgām iniciatīvām, kuras partija atbalstīs, strādājot ar 2016. gada pašvaldības budžetu: Specializētā autotransporta pakalpojuma ieviešanu guļošām personām; Higiēnas pakalpojumu pieejamības veicināšanu; Dzīvības un veselības apdrošināšanu Sociālā dienesta darbiniekiem, kuri dodas izbraukumos pie klientiem; Telpu renovāciju dienesta apmeklētāju/klientu pieņemšanai Valdemārpils pilsētā un Ārlavas pagastā un Tiņģeres pagastā; Sociālā dienesta darbinieku darbā ar klientiem atalgojuma palielināšanu.

Klātesošos uzrunāja arī Talsu novada domes deputāte un Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Olga Blumbaha.

“Pēc sapulces cipari aizmirsīsies, tāpēc runāšu par to, ko no mūsu darba iegūst vēlētājs. Ikdienā, tiekoties ar iedzīvotājiem, katram ir sava sāpe, savs svarīgs jautājums, kam tiek meklēts risinājums,” viņa teica. Piemēram, jāizvairās no situācijām, kad kāda ierēdņa neizdarības rezultātā netiek efektīvi atrisināta kāda problēma. “Lai nebūtu tā kā, piemēram, aizbraucot uz Dursupi – pie mums uz pieņemšanu atnāk 14 cilvēki un runā par problēmu, ko Talsos ierēdnis varēja atrisināt vienas minūtes laikā. Citreiz tā komunikācija ir tāda, ka šķiet – ierēdnis ieņem amatu, nedomājot par nekādu atskaites punktu, nedomājot, ka viņš strādā iedzīvotājiem,” viņa uzsvēra.

“Priecājos par tādiem pagastu vai pilsētu vadītājiem kā, piemēram, Ģirts Kalnbirze. Vajag tikai pateikt vienu ideju un viņš ideju māk ātri “apaudzēt”, un pēc nedēļas skaties – jau ir pirmie rezultāti. Tāpat arī Sabilē – aizbraucot uz Sabili, vajag tikai paslavēt jauniešus, un viņi jūtas tik gandarīti par to, ka viņu darbs ir pamanīts. Tā varētu minēt ļoti daudzus pagastus, kurus mums ir jāprot novērtēt.”

O. Blumbaha uzskata, ka mums katram diena ir jāsāk ar labu ziņu. “Bieži vien arī presē kādu nepatīkamu ziņu viens otram pārspēlējam, atkārtojam atkal un atkal. Kurš no tā iegūst? Neviens. Ar to tikai vairojam negativitāti un attīstām to tālāk,” viņa pauda.

“Priecē, ka pienāk klāt cilvēki un pasaka labus vārdus par padarīto. Pirmo reizi šogad mums 18. novembrī bija āra koncerts – cik fantastiski daudz cilvēku bija sapulcējušies un cik viņi bija priecīgi. Pēc tam sociālā tīklā lasu vienu piebildi – vai tā bija Latvijas kontūra, kas bija izlikta no svecītēm? Mazs bērns ierauga Latvijas kontūru mākonī, mazais bērns, saliekot rociņas, ierauga sirsniņu. Šeit, kādiem trim, četriem cilvēkiem jākultivē negācijas un jāspriež vai bērni precīzi “uz milimetru” ir izlikuši Latvijas kontūru. Kā mēs varam domāt tik negatīvi par lietām, kam jānes prieks?”

Izglītības, kultūras un sporta komitejā skatītie jautājumi skar ikvienu Talsu novadā, tāpēc komitejas lēmumiem vienmēr ir jābūt ļoti pārdomātiem un vērstiem uz to, lai iegūtu viss novads, viņa sacīja. “Pilnīgi skaidrs, ka arī nākošgad ir jābūt šim āra koncertam, jo cilvēku bija daudz. Katru lēmumu, ko mēs pieņemam komitejā, mēs izdiskutējam – neko nelemjam tikai lemšanas pēc.”

O. Blumbaha uzsvēra, ka, domājot par novada attīstību, mums ir jābūt pietiekoši specīgiem, lai sauktu lietas un cilvēkus vārdos. “Tika pieminēts, ka kāds cilvēks izbojāja Lācplēša dienas pasākumu Talsos. Es pateiktu skaidri – tas cilvēks bija Dainis Karols. Ja mēs biežāk teiksim, kas ko dara vai nedara, iegūsim mēs katrs. Es apzinos savu atbildību, pasakot katru uzvārdu. Uzskatu, ka jaunais Kultūras, sporta un tūrisma centrs bija vajadzīgs, jo Aivars Pekmans sportu “nevelk”, Ina Jurkeviča “nevelk” kultūru. Tiem ir jābūt patiesiem vārdiem – katrai rīcībai ir jābūt atskaņām un padarītais ir jāizvērtē. Protams, mums ir grūti otram aizrādīt, jo viens otru pazīstam. Kā tu teiksi Jānim vai Pēterim, ka viņš nevar? Tajā brīdī saprotam, ka šim cilvēkam ir ģimene, draugi… citreiz seko negāciju posms arī sociālajos tīklos, taču mums ir jārēķinās ar to, ka mūsu partija ir par Talsu novada attīstību. Zinu, ka mums visiem kopā izdosies – ja skaidrāk runāsim, drošāk sauksim, rezultāts būs!”

Pēdējā no domē parstāvētiem partijas “Talsu novada attīstībai” deputātiem klātesošos uzrunāja Juzefa Kļava, kura aktīvi piedalās arī Talsu novada domes Finanšu un Tautsaimniecības komitejās.

Lai pašvaldība varētu finansēt izglītību, kulturu, sportu, sociālās un citas vajadzības, nauda vispirms ir “jānopelna”, J. Kļava sacīja. Protams, pašvaldības funkcija nav uzņēmējdarbība, taču uzņēmējdarbības veicināšana gan. Vecais Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periods ir beidzies. Lai gan ir sācies jaunais plānošanas periods, reāls finansējums uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanai, kas neskar lauksaimniecību, vēl nav pieejams, jo vēl nav izstrādāti normatīvie dokumenti naudas piesaistei šajā jomā.

“Esmu gandarīta, ka šā gada februārī ir apstiprināts Lauku attīstības plāns, ka noslēgusies pirmā kārta Lauku atbalsta dienesta (LAD) pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Lielākā daļa projektu šajā pasākumā jau ir īstenoti, veicinot lauku saimniecību attīstību, pārstrādi un arī meliorāciju. Tūlīt sāksies šīs programmas otrā kārta – LAD no 4. janvāra līdz 4. februārim pieņems projektus, lai lauksaimnieki varētu sakārtot savas saimniecības, ieguldīt meliorācijā vai produktu pārstrādes vajadzībām,” pastāstīja J. Kļava, kura ilgus gadus ir Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja.

Šis un iepriekšējais gads Latvijas lauksaimniecībā pagāja ar lielu krīzi piensaiminecības jomā. J. Kļava secināja, ka novada un vecā Talsu rajona teritorijā lieli bankroti nav bijuši: “Lauksaimnieki cīnās. Loģiski – viegli nav, taču lielākā daļa saimniecību ir pārskatījušas savu darbību. Mūsu cilvēkos ir apņēmība un spīts, ka ir jāturpina strādāt.”
Runājot par darbu Talsu novada domē, J. Kļava atzina, ka 2015. gadā vēl nebija pieejama jaunā plānošanas perioda Kohēzijas fondu un ERAF līdzekļi, tāpēc deputātu darbs komitejās tika vērsts uz dažāda veida Eiropas līdzekļu izmantošanu no iepriekšējā plānošanas perioda.

J. Kļava pastāstīja, kas Talsu novadā īstenots 2015. gadā ar ES līdzfinansējuma piesaisti: Sabilē un Stendē noslēdzās apgaismojuma infrastruktūras rekonstrukcija: Līdzšinējās nātrija apgaismojuma lampas nomainītas ar modernu un ekonomisku LED apgaismojumu; Pabeigti ūdenssaimniecības projekti Talsos, Valdemārpilī, Sabilē, Laucienē, Lubezerē, Tiņģerē; nosiltināts bērnudārzs “Saulīte” Stendē; Dažādotas aktīvās atpūtas iespējas, labiekārtojot Sasmakas ezera, Lubezera un Mundiga ezera teriorijas; Labiekārtots Sabiles Vīna kalns; Sakārtota Kalēju iela Talsos; Iegildīts Lubes un Ķūļciema kapu sakārtošanā; Visā novadā atjaunoti vairāki ceļu posmi; Īstenots projekts “Publisko interneta pieejas punktu attīstība Talsu novadā”.

“Augstu vērtēju, ka novada budžetā ieplānojām līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. 2015. gadā tie bija 200 000 eiro. Paskatoties kādām vajadzībām šī nauda izlietota, gribu piebilst, ka esmu vienmēr iestājusies un iestājos par vienmērīgu Talsu novada attīstību. Investīcijas ir vajadzīgas ne tikai vienā pilsētā, bet vairākās pilsētās, pagastos un laukos,” viņa uzskata.

2015. gadā no pašvaldības budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 75 000 eiro novirzīti ielu apgaismojuma izbūvei Talsu pilsētā, 21 600 eiro tērēti Spāres muižas un skatuves griestu remontam, par 17 000 eiro Talsu novada Bērnu un jauniešu centrs pieslēgts pilsētas centrālajai apkurei, 4264 eiro novirzīti Ģibuļu PII “Kipars” ventilācijas sistēmas atjaunošanai, par 3192 eiro Valdgales pagasta PII “Kamenīte” atjaunota ventilācijas sistēma, Leču kalna labiekārtošanas darbiem atvēlēti 30 000 eiro.

2016. gadā energoefektivitātes uzlabošanas un renovācijas darbi būs aktuāli Sabiles vidusskolai, Talsu 2. vidusskolai, Vandzenes PII “Zīlīte”, Sabiles PII “Vīnodziņa” un pansionātā “Lauciene”. Turpināsies darbs pie industriālo teritoriju attīstības projektiem – industriālā parka izveides Stendē un Talsu tirgus atjaunošanas.
Svarīgs darbs nākamajā gadā būs Raiņa ielas infrastruktūras pārbūve Talsos, meliorācijas sistēmas pārbūve un atjaunošana Talsu novadā.

Šā gada nogalē ieguldīts darbs Talsu novada lauku ceļu sakārtošanai uzņēmējdarbības veicināšanai – pasākumā “Pamatpakapojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” projektu īstenošanai līdz 2020. gadam mūsu novadā paredzēti 3,39 miljoniem eiro publiskā finansējuma. Pieliekot klāt paredzēto 10% finansējumu no novada, kopā tie būs 4 miljoni eiro lauku ceļu sakārtošanai. “Tautsaimiecības komitejā strādājām pie šī modeļa finansēšanas mehānisma, iestājāmies par vienmērīgu finansējuma sadali visā novadā. Ar algoritma izstrādi gāja grūti, neiztika bez dažādām replikām. Visā novadā tika rīkotas sapulces lauku uzņēmējiem, kur izskaidrojām piedāvāto finansēšanas mehānismu un atbalsta būtību. Būtiskas pretenzijas nav bijušas un no lauksaimniekiem ir jūtams atbalsts šīs programmas īstenošanai.”

J. Kļava pastāstīja, ka ilgs laiks pagāja, kamēr Tautsaimniecības komitejā tika nonākts arī līdz autoceļu mērķdotācijas algoritma izstrādei. “Pirms tam katru gadu, veidojot budžetu, nebija laika pie tā piestrādāt. Kopš novada izveides šis bija sestais gads, kamēr beidzot mums izdevās rast risinājumu kā šo naudu sadalīt, lai varētu šo finansējumu vienmērīgi ieguldīt visā novadā.”

“Tūlīt nāks 2016. gads ar jauniem izaicinājumiem un jauniem mērķiem. Gribētu teikt, ka vēl arvien mūsu novadā jāturpina darbs pie pārvaldes kapacitātes celšanas, pavēršot skatu uz mūsu uzņēmējiem – piemēram, dažādas apmācības, seminārus biežāk ir rīkojušas dažādas ministrijas, ne mūsu novads. Domāju, ka atjaunojama būtu arī uzņēmēju diena, kad katram uzņēmējam būtu iespēja izstādē parādīt savus darbus. Mēs ļoti maz paceļam saulītē mūsu uzņēmējus, cilvēkus, kuri ikdienā dara sūro, melno un reizēm nepatīkamo darbu, cilvēkus, kuri “ražo” nodokļus. Es jebkurā gadījumā rosināšau nākamā gada pašvaldības apbalvojumu nolikumā izstrādāt kādus īpašus titulus mūsu uzņēmējiem.”

“Nākamā joma, kam jāpievērš uzmanība, būtu nevalstiskā sektora iespēju izmantošana. Talsu novadā darbojas biedrība “Talsu novada partnerība” – šobrīd partnerība izstrādā savu stratēģiju un caur šo biedrību, piesakot projektus, kuri atnāks uz LAD izvērtēšanai, varam sakārtot gan nelielus projektus sociālajai infrastruktūrai, gan piesaistīt finansējumu kas vērsts uz uzņēmējdarbības attīstību.”

“Šodien nepieskaršos kapitālsabiedrību saimniekošanas rezultātiem. Kā jūtat – situācija ir uzlabojusies, sevišķi liels gandarījums par SIA “Talsu ūdens”. Vēl vairāk mēs varētu izmantot iespējas ko dod SIA “Talsu TV” un “Talsu Novada Ziņas”. Jāvēsta ne tikai par pozitīvo, bet arī nav jākaunās ziņot par nepadarīto – mēs neviens neesam bez kļūdām.
Nobeigumā gribu teikt, ka mani vienmēr ir uzrunājuši partijas “Talsu novada attīstībai” atslēgas vārdi – darbs, attīstība, ilgtspēja. Aicinu visus atbalstīt vienam otru, uzmundrināsim, izpratīsim viens otru, un mūsu ieceres pārvērtīsies darbos.”

Partijas “Talsu novada attīstībai” valde pasakās visiem klātesošajiem – teju 80 partijas biedriem un atbalstītājiem – par dalību sapulcē. Uz tikšanos nākošajā gadā!