Sasteigts budžets par katru cenu, bez jēgpilna izstrādes procesa

Dalies

Ceturtdien domes sēdē pēc sasteigtas skatīšanas ārkārtas komitejās apstiprināts Talsu novada pašvaldības budžets. Šī budžeta izstrādes procesam pietrūkst jēgpilnuma, jo mūsu ieskatā pagastu un pilsētu pārvalžu vadītāji, un iestāžu vadītāji minimāli, bet novada iedzīvotāji reāli nav bijuši iesaistīti 2018. gada novada attīstības politikas veidošanā (pretēji politiķu solītajam).

Lūk argumenti, kāpēc daļa mūsu deputātu balsoja PRET, un daļa izvēlējās atturēties savā balsojumā:

– “Solīts ir solīts, bet nav teikts, ka tas tiks izdarīts” – šādus zelta vārdus Finanšu komitejā teica viens no mūsu novada vadības. Ja skatāmies, kāda ir rīcība par pašu solīto brīvpusdienu nodrošināšanu jeb – pareizāk sakot, NEnodrošināšanu – bērniem līdz 9.klasei, tad šim citātam nevar nepiekrist.

“Talsu novada attīstībai” deputāti Finanšu komitejā un Domes sēdē atbalstīja deputātes Daigas Feldmanes ierosinājumu nodrošināt pamatskolēniem, sākot ar februāri, bezmaksas ēdināšanu līdz 9. klasei. Deputātu vairākums tā arī neatbalstīja šo priekšlikumu. Taču tiem, kuriem īpaši īsa atmiņa, atgādinām partiju priekšvēlēšanu solījumus (no vēlēšanu programmām) par šo tēmu:

“Mēs – Talsiem un novadam” – Nodrošināsim bezmaksas pusdienas pamatskolās;

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – Bezmaksas ēdināšana bērnudārzos un brīvpusdienas skolās no 1. līdz 9. klasei;

“Vienotība” – Brīvpusdienas vispārizglītojošo skolu skolēniem līdz 9. klasei;

“Talsu novada attīstībai” – bezmaksas brīvpusdienas pamatskolēniem.

Ja pakavējamies pie priekšvēlēšanu solījumiem, tad jāsaka, ka budžetā nav atrodami arī jauni pasākumi uzņēmējdarbības atbalstam, lai uzlabotu apdzīvotību un mazinātu bezdarbu mūsu novadā.

Nākas arī jautāt, kur paliek atbalsts Talsu pilsētas transporta infrastruktūras uzlabošanai (rotācijas apļu izveide, veloinfrastruktūras koncepcija).

– Nav skaidri prioritāšu naudas sadalījuma principi.

Budžets nenodrošina kaut cik vienmērīgu novada attīstību, palielina atšķirību starp novada centru Talsiem, mazpilsētām un laukiem, palielinot nomaļu rašanās risku. Maz investīciju paredzētas publiskās teritorijas sakārtošanai un labiekārtošanai pagastos vides jomā.

  1. gadā VISA novada dzīves uzlabošanai tika piešķirta prioritāšu nauda 400 000 eiro (finansējumu vienmērīgi sadalot pēc iedzīvotāju skaita, teritorijas lieluma), 2018. gada budžetā prioritātēm paredzētā summa samazināta līdz 230 062 eiro. Prioritāšu naudu pilsētu un pagastu pārvažu vadītāji visbiežāk izmanto, lai veiktu dažādus remontdarbus – izremontētu izglītības un kultūras iestāžu telpas, tualetes, nomainītu jumtu, izremontēt kāpņu telpas, uzstādītu apkures katlus un tml.

Neviens tā arī nespēja sakarīgi paskaidrot, pēc kādiem principiem šajā gadā sadalīta nauda pa novada teritorijām. Ķūļciema pagasts vispār prioritāšu sarakstā nav atrodams.

Finanšu komitejā saņēmām lepnu skaidrojumu, ka šogad no visiem iestāžu vadītājiem esot prasītas trīs tāmes. Kā noskaidrojās, apskatot prioritārajiem darbiem pievienotāts tāmes – no 32 prioritātēm tikai 11 gadījumos bija iesniegtas 3 tāmes, citi iesnieguši divas vai pat vienu cenu aptauju.

Pēc kādiem principiem tad izvēlētas šīs prioritātes, tā arī netapa skaidrs. Turklāt nesadzirdējām, ka pašas vadības sniegtajām iniciatīvām pretī būtu pašu prasītās 3 tāmes – tā, piemēram, 50 tūkstoši eiro pašvaldības budžetā ieplānots skulptūrai “Latvijas saule” pie Talsu ezera, par ko papildu tam vēl tiks vākti ziedojumi no tautas; 3 tāmes nemanīja arī 9 pakalnu koncepcijas īstenošanas darbiem par 37 tūkstošiem eiro un citiem budžeta plāniem.

– Administrācijas izdevumiem pieaugums.

Rudenī pašvaldības administrācijai par vairākiem tūkstošiem eiro pasūtīja auditu. 2018.gada budžetā redzams, ka administrācijas izdevumi ir nevis samazinājušies, bet pieauguši par aptuveni 17 tūkstošiem eiro. Cik efektīvs ir bijis šis audits, ja izdevumi ir pieauguši?

Budžetā nav finansējuma pasākumiem efektīvas un atbildīgas novada pārvaldes veidošanai, ietverot novada iestāžu un administrācijas cilvēkresursu attīstību: atalgojuma un motivācijas sistēmas pilnveidi, darba samaksas sasaisti ar sasniegtajiem mērķiem un rezultātiem. Tāpat budžetā nav redzams finansējums inovatīvu pieeju un pasākumu atbalstam, un labāka servisa attīstībai iedzīvotāju interesēs.

– Nevis stabils budžets, bet darba variants.

No domes priekšsēdētāja gandrīz katrā jautājumā dzirdam frāzes “nekas nav akmenī iecirsts”, viss vēl var mainīties atkarībā no situācijas. Ja nekas nav akmenī iecirsts, tad kāpēc vispār pieņemt budžetu? Te jāpiekrīt citai domes deputātei – attieksme ir pārāk pavirša.

“Talsu novada attīstībai” deputāta Anda Astrātova komentārs domes sēdē:

“Piedalījos visās komitejās, kur tika skatīts 2018. gada budžets. Mans secinājums ir pavisam vienkāršs. Solījumu burbulis ir plīsis. Iepriekšējā gadā mums tika solīts, ka samazināsies administratīvās izmaksas novadā. Budžetā mēs redzam, ka deputātu, administrācijas un esošo, jaunizveidoto komisiju kopējās izmaksas ir tikai palielinajušās par 17 tūkstošiem. Mēs 17. augusta sēdē dzirdējām, ka Talsu Galvenajai bibliotēkai papildus finansējumu nevajadzēs un nav jāņem papildus nauda šim projektam, tagad tomēr mēs budžetā redzam, ka 340 tūkstoši eiro ir vajadzīgi. Tā rezultātā ir samazināti līdzekļi pārvaldēm, to nav solītajām brīvpusdienām un nav sporta inventāram.”

Kopumā Talsu novada pašvaldības 2018. gada budžets neatspoguļo nodokļu maksātāju līdzekļu lietderīgu un efektīvu tērēšanu!

 

One comment

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *