Talsu Galvenās bibliotēkas projekts: ko politiķi nepasaka līdz galam? 1. daļa

Dalies

Talsu Galvenās bibliotēkas stāsts laika gaitā ieguvis spraiga trillera sižetu – no gadu gadiem ilgušās politiķu nespējas piesaistīt finansējumu atbilstošas ēkas uzcelšanai vai pielāgošanai, līdz politisko spēlīšu cirkam, kura moto ir pavisam vienkāršs: ja kādam ko izdevies paveikt, tad nav jābaidās savu reitingu celšanas dēļ to sabojāt un visus talseniekus atstāt ar garu degunu.

Talsu Galvenās bibliotēkas epopeja nesākās tikai 2015. gadā, kā labpatiktos domāt pašreizējai novada vadībai. 2015. gadā jau bija sperts plašs solis uz 13 gadus ilgi loloto sapni: šajā laikā jau notika reāls darbs Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaistei nevis tikai tukšas mucas skandināšana kā līdz tam.

Talsu Galvenās bibliotēkas sāga sākās 2002. gadā, kad no Lielās ielas nācās pārvākties uz pagaidu telpām pirmsskolas izglītības iestādē „Pīlādzītis”.

Par to, ka jaunā Talsu Galvenā bibliotēka atradīsies Brīvības ielā 17a, paldies jāsaka pirmajam Talsu novada domes sasaukumam. 2011. gada 16. novembra domes sēdē deputāti atbalstīja daļu no šī īpašuma iegādes no privātfirmas par 140 000 latiem. Lēmumprojektā skaidrots: „Talsu novada pašvaldības iestāde Talsu galvenā bibliotēka no 2002. gada aprīļa mēneša atrodas pagaidu telpās Talsu pirmsskolas izglītības iestādē „Pīlādzītis”, kurš atrodas 1. maija ielā 28, Talsos. Talsu galvenā bibliotēka pirmsskolas izglītības iestādē aizņem vienu trešdaļu. Abas pašvaldības iestādes strādā dažādos režīmos un pirmsskolas izglītības iestādes teritorijā (bērnu rotaļu laukumos) uzturas svešas personas, nav iespējams norobežot abu iestāžu teritorijas, tas rada bērnu drošības apdraudējumu. Pašvaldība jau ilgstoši plāno un meklē dažādus variantus Talsu galvenās bibliotēkas nodrošināšanai ar atbilstošām telpām”.

Kopš 2002. gada neviens domes sasaukums nebija spējīgs piesaistīt finansējumu tik ļoti nepieciešamajam projektam. Tas gan nenozīmē, ka tas netika regulāri solīts. Bibliotēka ir bijusi gan populārs jājamzirdziņš, gan vienlaikus arī klaja politiskā vājuma pazīme kopš 2005. gada pašvaldību vēlēšanām.

  1. gada bibliotēkas telpu jautājuma risināšanu solīja vairāki politiskie spēki, piemēram, savienība „Latvijas Ceļš”, Sociāldemokrātu Savienība, partija „Tēvzemes savienība”. Līdzīgs stāsts turpinājās arī 2009. gada vēlēšanās: šoreiz to turpināja, piemēram, „Pilsoniskā savienība”, arī „Jaunais laiks”. Savukārt 2013. gada pašvaldību vēlēšanās politiķi runāja par kultūras iestāžu modernizēšanu, vairs neminot konkrēto vajadzību.

Tikai 2016. gadā, minēts reģionālā laikraksta portālā www.talsuvestis.lv rakstā „Apstiprināts finansējums Talsu Galvenās bibliotēkas projektam”, šīs iestādes vadītāja Vija Nagle saka: „ (..) tik tālu kā pašlaik esam pirmo reizi. Protams, īsta pārliecība būs, kad noslēgs līgumu.”

Izrādās, arī līguma noslēgšana nav garants sekmīgai projekta virzībai.

Ielikt kāju durvju spraugā, lai piesaistītu finansējumu bibliotēkas iecerei, nemaz nebija tik vienkārši, lai tagad ar vieglu roku no jau padarītā atteiktos. Energoefektivitātes projekta īstenošana pašvaldības iegādātajā ēkā bibliotēkas izveidei bija salmiņš, aiz kā aizķerties.

Tomēr tagadējai domes vadībai nepatīk nekas: ne projekta virzība un fakts, ka pie tās ir jāstrādā, jo neviens uz paplātes rezultātu nepienesīs, ne iepirkumu konkursā izvēlētais uzņēmējs šo darbu īstenošanai.

Tagad, kad bibliotēkas celtniecību garantēja pilnsabiedrība „Statiskais spriegums”, izskan pārmetumi par savējo lobēšanu un bīdīšanu. Šī tik ļoti lobētā pilnsabiedrība 2016. gadā bija nodarbinājusi 75 cilvēkus, bet 2015. gadā 95 cilvēkus.

Šī pilnsabiedrība var lepoties ar dažādiem vērienīgiem objektiem pilsētā: Sauleskalna estrādi, Radošo sētu, kinoteātri „Auseklis”. Teikt, ka mums ir vajadzīgi citi tikai politiskās atriebības dēļ, ir tuvredzīgi un necienīgi.

Tuvredzīgi un necienīgi ir arī apgalvot, ka veiktie iepirkumu konkursi par būvniecību ir teju vai apšaubāmi. Pēdējā iepirkumu konkursā, kurā par uzvarētāju kļuva pilnsabiedrība „Statiskais spriegums”, rezultātu apstrīdēja SIA „TecPro Construction”. Šis uzņēmums 2016. gadā būvniecībā nodarbinājis tikai četrus darbiniekus, bet pašu spēkiem sniegto būvniecības pakalpojumu apjoms bijis apaļas nulles eiro apmērā. Vai šādam uzņēmumam esošā koalīcija ir gatava uzticēt mūsu gaismas pils būvniecību? Sazvērestību teoriju piekritēji apliecinātu: tas izskatās pēc sabotāžas, lai izjauktu iepriekš labi iesāktos darbus un varētu turpināt klaigāt par citu kļūdām, aizmirstot par savu nespēju paveikt ko paliekošu.

Lielākais ieguvējs no tā, ka uzvar vietējais uzņēmums ir Talsu novads kopumā un ar to būtu jālepojas, nevis jāzākājas un jāizvirza sazvērestības teorijas. Jo nodokļu kopums paliek novada teritorijā, tiek nodarbināts vietējais darba spēks.

  1. gadā noslēgsies Eiropas Savienības plānošanas periods. Tas nozīmē, ka uz Latviju pārstās plūst tik dāsnas naudas piesaistes iespējas kā līdz šim. Vairs nevarēs saņemt tik ievērojamas naudas summas tieši infrastruktūras sakārtošanā, paliks tikai nelielu projektu realizācija. Savukārt tas nozīmē, ka līdz 2020. gadam ikvienai pašvaldībai jācenšas piesaistīt pēc iespējas vairāk finansējuma vismaz akūtāko infrastruktūras objektu sakārtošanai. Talsiem, nenoliedzami, tie ir jauna bibliotēkas ēka un tirgus. Šos darbus neizdarot tagad, nākotnē tie kā neestētisks kauna traips paliks ne tikai pilsētas sejā, bet arī finansiāli gulsies uz pašvaldības pleciem. Tad vairs nebūs runa par 300 000 eiro sadārdzinājumu, bet gan par visiem teju trīs miljoniem eiro.

Ko būsim paveikuši līdz 2020. gadam? Ja sekosim tagad iemītajai taciņai, tagadējam novada domes priekšsēdētājam pat gribot nevarēs piedēvēt lentīšu griezēja titulu. Jo nebūs, ko griezt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *