Taps jauns kultūras, sporta un tūrisma struktūras modelis

Dalies

Talsu novada domes deputātu vairākums 1.oktobrī apstiprināja jauna kultūras, sporta un tūrisma struktūras modeļa izveidi. Neefektīva pārvaldība, ko līdz šim kopš novada izveides 2009. gadā nebija izdevies novērst, ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ Talsu novadā plānotas strukturālas izmaiņas kultūras, sporta un tūrisma jomā, vēsta portals talsi.lv. Lai arī diskusijas bijušas plašas, arī viedokļi par piedāvāto struktūru – diametrāli pretēji, tomēr izstrādātais modelis, kas vairākkārt apspriests Talsu novada domes komitejās, 1. oktobrī nonāca izskatīšanā domes sēdē. Tā atslēgas vārds – vienota vadība visām trim jomām -, kas ietver rūpīgi izstrādātus mērķus, plānotas finanses, augstu kvalitāti un efektīvu komunikāciju.

Talsu novada domes deputāte Juzefa Kļava („Talsu novada attīstībai”) uzsvēra, ka, īstenojot piedāvāto kultūras, sporta un tūrisma modeli, vēlas redzēt iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanos un atgriezeniskās saites nostiprināšanos starp jaunā centra vadītāju un pārvaldēs strādājošajiem. „Lai mūsu cilvēki justu lielāku sadarbību un arī atbildību!” viņa piebilda, norādot, ka struktūras maiņas ieguvums ir vērtējams ilgtermiņā, ne tikai akcentējot finanšu resursu ietaupījumu.

„Analizējot un salīdzinot pārvaldes sistēmu ne tikai novadā, bet arī Kurzemē un Latvijā, secinājām, ka Talsu novadā kopš administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas 2009. gadā ir sadrumstalota pārvaldība. 2013. gadā mēģinājām to mainīt, ieceļot priekšsēdētāja vietnieku tieši izglītības, kultūras, sporta, sociālajos un veselības jautājumos, kas kopā ar kultūras jomas vadītāju apņēmās šo jautājumu atrisināt. Iespējams, nebija politiskās gribas, tādēļ izpildvara šobrīd piedāvā konkrētu modeli pārvaldības saliedēšanai. Koncentrējot šo jomu speciālistus, darbs kļūs efektīvāks un labāks. Nevēlamies kādam kaut ko atņemt vai nodarīt pāri. Patlaban piedāvājam politiski spert soli,” piedāvāto izmaiņu motīvu skaidroja Talsu novada pašvaldības izpilddirektors Aldis Vilsons.

Viņš norādīja, ka šī nav pirmā reize, kad pašvaldības darbu piedāvāts pārstrukturizēt, to kompleksi uzlabojot. Tādā veidā izdevies sakārtot, piemēram, arī Talsu novada pašvaldības Informācijas tehnoloģiju nodaļas pārvaldību, kas līdz 2013. gadam funkcionēja sadrumstaloti un nepārskatāmi. „Šobrīd jau ir daudz mazāk problēmu, bet iesākumā, sperot pirmos soļus, negāja viegli,” piebilda A. Vilsons, norādot, ka izpildvara vienmēr tiek kritizēta par vēlmi ko mainīt ierastajā kārtībā.

Tāpat 17. septembrī domes sēdē tika pieņemts lēmums par strukturālām izmaiņām Talsu novada Sociālajā dienestā. To mērķis ir samazināt administratīvo slogu speciālistiem, kas strādā ar klientiem, lai vairāk laika būtu tieši šiem pienākumiem. Tāpat būs ieviesta iekšējās kontroles sistēma.

„Arī izstrādātajam kultūras, sporta un tūrisma modelim ir mērķi un tiks noteikti ilgtermiņa kvalitātes rādītāji. Šai jomai ik gadu piešķiram teju 2 miljonus eiro, kas nav maz. Finansējums paredzēts, lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvus pasākumus un pakalpojumus, tomēr aktuāls ir jautājums, vai šie līdzekļi tiek izmantoti pamatoti,” informēja izpilddirektors.

Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojums nebūt nav galvenais strukturālo izmaiņu iemesls. Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece finanšu un administratīvajos jautājumos Inguna Kaļinka paskaidroja, ka ziņojums informējis par līdzekļu izlietojumu Talsu novada kultūras, sporta un atpūtas pasākumiem 2013. gadā. „Revīzijas laikā un arī pēc tam, strādājot ar Valsts kontrolieriem, gatavojot dokumentus, sniedzot atbildes, lai īstenotu VK ieteikumus un priekšlikumus, radās priekšstats un pārliecība, ko arī VK savā ziņojumā ir rakstījusi, ka esošajai sistēmai ir trūkumi. Šīs nozares darbojas ļoti tuvu cita citai, bet dažreiz, kad jāiet vienā virzienā un jāstrādā vienam mērķim, komunikācija un saskarsme klibo. Brīžam šķiet, ka šīs nozares savstarpēji konkurē. Ceram, ka šo nozaru apvienošana to novērsīs,” sacīja I. Kaļinka.

Arī A. Vilsons norādīja, ka VK revīzijas ziņojums bija pamudinājums izmaiņas īstenot ātrāk, tomēr tas nebūt nav vienīgais iemesls to nepieciešamībai. „VK ziņojums visvairāk attiecas uz laika periodu, kad domi vadīja Miervaldis Krotovs (Zaļo un zemnieku savienība), kurš šobrīd, esot Talsu novada domes deputāts, ir sparīgs izmaiņu pretinieks. Jau esam lielāko darbu izdarījuši, lai novērstu iepriekš pieļautos trūkumus. Jāsaprot, ka daudz efektīvāk nodrošināt kontroli un kvalitāti, ir izstrādājot vienotu stratēģiju šīm trīs jomām kopīgi, ne katrai atsevišķi. Ikviena pašvaldības nodaļa vai centrs ir radīts vienam mērķim – iedzīvotāju vajadzībām,” uzsvēra A. Vilsons.

Piedāvātā modeļa vadītājs patlaban definēts kā top menedžeris, kas strādās pie stratēģiskajiem mērķiem un virzīs, lai ikviena no jaunajā struktūrā ietvertajām jomām darbotos saskaņoti un salāgoti. „Nevaram izdalīt sporta, kultūras vai tūrisma cilvēkus, tādēļ vadītājam ir jābūt praktiskam ekonomistam vai menedžerim. Viņam jāvada struktūra visiem saprotamā virzienā ar visiem saprotamu un zināmu finansējumu. Nepiedāvājam samazināt nozaru budžetu, bet gan šos līdzekļus izmantot racionālāk. Līdz šim nav bijušas pasākumu analīzes – cik efektīvs ir budžeta sadalījums, ņemot vērā, cik cilvēku konkrēto aktivitāti izmantojuši. Nav kvalitātes analīzes un sistemātiskas pieejas. Arī Talsu novada muzeju ne vienmēr ir viegli iesaistīt aktivitātēs – nav vienotas pieejas arī novadpētniecības materiālu sagatavošanā. Katrs strādā savā virzienā bez kopīgas stratēģijas,” uzsvēra izpilddirektors.

Savukārt I. Kaļinka norādīja, ka resursu apvienošana dos vairāk iespēju ar vieniem un tiem pašiem līdzekļiem panākt labāku rezultātu. „Ir lielākas iespējas variēt netradicionālās situācijās,” viņa piebilda.

„To, vai pārmaiņas attaisnosies, noteiks tieši cilvēkresursi. Jāsaprot, ka neeksistē tikai novada administratīvais centrs Talsi, bet vienlīdz svarīgs ir notiekošais visā novada teritorijā. Resursi ir jāapvieno, lai ikviens pasākums tikai iegūtu. Vēlamies izveidot modeli, kas panāktu augstāku kvalitāti un efektīvāku pārvaldību. Lai nav situācijas, kā tagad, kad ikviens mēģina deķīti tikai uz savu pusi vilkt. Vajadzība ir viena – Talsu novads,” pamatoja A. Vilsons.

Viena vadība un atteikšanās no aģentūru formas 30. jūlijā Talsu novada dome uzdeva darba grupai, kā sastāvā bija izpilddirektora vietniece finanšu un administratīvajos jautājumos Inguna Kaļinka, Juridiskās nodaļas vadītāja Guntra Tālberga un izpilddirektora biroja administratore Linda Sūniņa, izstrādāt kultūras, sporta un tūrisma nozares pārvaldības modeli. Lai to paveiktu, ir izpētīta arī apkārtējo novadu, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzīgi Talsu novadam, pieredze un esošā situācija. Talsu novada piedāvātais modelis līdzinās Dobeles novada shēmai.

 „Ar izstrādāto struktūru iepazīstinājām Talsu pilsētas iestāžu vadītājus, tikāmies ar pārējiem pārvalžu vadītājiem un novada kultūras nozares struktūrvienību vadītājiem. To pārrunājām arī ar pārvalžu vadītājiem un sporta nozares struktūrvienības vadītājiem un šajā jomā iesaistītajiem cilvēkiem,” norādīja I. Kaļinka.

Piedāvātais kultūras, sporta un tūrisma modelis nosaka atteikties no aģentūru darbības formas, jo arī VK, kā norādīja I. Kaļinka, allaž liek pārvērtēt un pārdomāt šīs formas institucionālo piemērotību. Šāds lēmums noteiktu gan kinoteātra „Auseklis”, gan pašreizējā Talsu novada Tūrisma informācijas centra kā aģentūras darbības formas likvidēšanu.

Izstrādātais Talsu novada kultūras, sporta un tūrisma centra modelis piedāvā apvienot novada kultūras, sporta un tūrisma nozari. Talsu novada Tūrisma un informācijas centrs darbotos kā struktūrvienība, savukārt Talsu novada muzejs un Talsu Galvenā bibliotēka saglabās atsevišķu iestāžu statusu. Talsu bērnu bibliotēka, ja jaunais modelis tiks apstiprināts, kļūs par Talsu Galvenās bibliotēkas struktūrvienību, bet Talsu tautas nams būs jaunā veidojuma struktūrvienība, pie kā atradīsies arī kino daļa. Pēc Talsu novada domes deputātu ieteikuma sporta nozarē paredzēti divi darbinieki, bet tūrisma nozarē – trīs.

„Apkārtējos novados darbojas daudz un dažādu modeļu, nedomāju, ka no tiem kāds ir vispareizākais. Arī šim pārvaldības modelim ir savi ieguvumi un trūkumi. Vislielākais trūkums, ka iestādēm zudīs patstāvība. Toties viena vadība definēs vienotus kritērijus, nosakot tos attiecīgi pēc iestādes lieluma un iedzīvotāju skaita. Tas veicinās nozaru darbinieku motivāciju – argumentēt un pierādīt, kāpēc kāda iniciatīva ir vai nav nepieciešama. Visās centra nozarēs tiks radīti kvalitatīvi stratēģiskie dokumenti, kas saskanēs ne tikai ar novada, bet arī ar valsts stratēģiskajiem mērķiem, kā arī vienota kvalitātes noteikšanas sistēma vietējā un novada līmeņa pasākumiem.

Tā kā sporta, kultūras un tūrisma jomas speciālisti būs viena centra darbinieki, dažādu pasākumu īstenošanas procesā tiks novērstas komunikācijas problēmas, un, ja nepieciešams, visi strādās kopā viena uzdevuma īstenošanā. Nozarēm efektīvāk tiks nodrošināta sistemātiska pieeja, bet sadarbībā ar Talsu sporta skolu tiks definēti prioritārie sporta veidi, kur koncentrēt maksimāli daudz resursu. Kultūras iestādes kļūs par vienāda līmeņa iestādēm, kas veicinās komunikāciju un sadarbību starp tām, novēršot nepamatotas konkurences rašanos un veidojot lojalitātes un vienotības izjūtu. Visu speciālistu apvienošana vienā iestādē dos iespēju būt elastīgiem un ātri reaģēt dažādās neparedzētās situācijās. Lielāki resursi ļaus ar esošajiem līdzekļiem paveikt vairāk, radīt kvalitatīvākus pasākumus un nodrošināt vienotu korporatīvo stilu,” ieguvumus uzskaitīja I. Kaļinka.

Tā kā izvērtētajās iestādēs ir vairāki amati, kas veic līdzīgus amata pienākumus, tad darba grupa iesaka tos apvienot, lai samazinātu slodzes, bet palielinātu esošajiem darbiniekiem vidējo atalgojumu. Amata pienākumus varēs pildīt plašākā mērogā – visā jaunizveidotā centra struktūrā.

01.10.2015.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *